Digoxin 0,25 mg

Sirds mazspēja. Supraventrikulāri ritma traucējumi (piemēram, ātriju mirgošana).

Devas Digoksīna deva jāpielāgo katram pacientam individuāli atkarībā no vecuma, dzimuma, ķermeņa masas un nieru funkcijas rādītājiem. Ieteikumiem par devām ir tikai orientējošs raksturs. Pārejot no vienas zāļu formas uz otru, jāņem vērā atšķirības biopieejamībā starp digoksīna injicējamo un iekšķīgi lietojamām zāļu formām. Piemēram, ja pacients pāriet no perorālas lietošanas uz intravenozu (i.v.) zāļu formu, deva jāsamazina par aptuveni 33 %. Tā kā Digoxin-Grindeks 0,25 mg tabletēm nav dalījuma līnijas, gadījumos, kad nepieciešama deva, kas ir mazāka par 0,25 mg, jālieto citas zāļu formas vai citas digoksīnu saturošas tabletes. Pieaugušie ar hronisku sirds mazspēju, kuriem nav supraventrikulāras aritmijas Piesātinošā deva nav nepieciešama. Ieteicamā deva ir 125-250 mikrogrami ( 0,125-0,25 mg) die nā pacientiem ar normālu nieru funkciju. Priekškambaru mirgošanas vai plandīšanās ārstēšanai pieaugušajiem un bērniem no 10 gadu vecuma Ātra digitalizācija Piesātinošā deva ir 750-1500 mikrogrami (0,75-1,5 mg) vienā reizē. SASKAŅOTS ZVA 28-08-2025 Lēna digitalizācija Digitalizāciju var sasniegt lēnāk, lietojot 250 -750 mikrogramus (0,25-0,75 mg) dienā vienu nedēļu, turpinot ārstēšanu ar atbilstošu balstdevu. Klīniskā atbildes reakcija jāpanāk vienas nedēļas laikā. Izvēle starp ātru vai lēnu digitalizāciju ir atkarīga no pacienta klīniskā stāvokļa un steidzamības pakāpes. Balstdeva Uzturošo devu aprēķina, balstoties uz maksimālo organisma rezervju daudzumu procentos, kas tiek zaudēts katru dienu eliminācijas ceļā. Praksē plaši pielieto šādu formulu: Balstdeva = piesātinošā deva x zudums % dienā/100 Zudums % dienā = 14 + kreatinīna klīrenss (CLcr)/5 CLcr ir kreatinīna klīrenss uz 70 kg ķermeņa masas vai 1,73 m2 ķermeņa virsmas laukuma. Ja zināma tikai kreatinīna koncentrācija serumā (Scr), CLcr (uz 70 kg ķermeņa masas) var noteikt šādi: CLcr = (140-vecums)/Scr(mg/100 ml) Ja iegūtā seruma kreatinīna koncentrācija ir norādīta mikromolos litrā (mikromoli/l), to var pārvērst mg/100 ml (mg %) pēc šādas formulas: Scr(mg/100 ml) = Scr(mikromoli/l) x 113,12/10 000 = Scr(mikromoli/l)/88,4 113,12 ir kreatinīna molekulmasa. Sievietēm šis rezultāts jāsareizina ar 0,85. Šīs formulas nevar izmantot kreatinīna klīrensa noteikšanai bērniem. Tas būtībā nozīmē, ka lielākā daļa pacientu saņems 0,125-0,25 mg digoksīna dienā. Pacientiem ar paaugstinātu blakusparādību rašanās risku pietiekamu efektu sasniedz, lietojot 62,5 mikrogramus (0,0625 mg) digoksīna vai mazāk. Turpretim, dažiem pacientiem var būt nepieciešama lielāka deva. Ja divu nedēļu laikā pirms digoksīna terapijas uzsākšanas pacients ir lietojis sirds glikozīdus, jāņem vērā, ka digoksīna optimālā piesātinošā deva būs mazāka, nekā norādīts iepriekš. Gados vecāki cilvēki Gados vecākiem cilvēkiem pavājinātas nieru darbības un zemas muskuļu masas dēļ ātri var izveidoties augsta digoksīna koncentrācija serumā un no tās izrietoša toksicitāte, izņemot gadījumus, kad lieto digoksīna devas, kas ir mazākas par parastajām pieaugušo devām. Hroniska sirds mazspēja bez supraventrikulāras aritmijas: 62,5 mikrogrami (0,0625 mg). Priekškambaru mirgošana vai plandīšanās: ja digitalizācija nav steidzama, piesātinošā deva 750-1500 mikrogrami (0,75-1,5 mg) jādod dalītās devās ar 6 stundu intervāliem. Pirms katras papildu devas jānovērtē klīniskā atbildes reakcija (skatīt 4.4. apakšpunktu). R egulāri jākontrolē digoksīna līmenis serumā un jāizvairās no hipokaliēmijas. Pacienti ar nieru darbības traucējumiem Digoksīna deva ir jāsamazina un jākontrolē digoksīna koncentrācija serumā. Pacienti ar aknu darbības traucējumiem Nav īpašu ieteikumu par devām. Pediatriskā populācija Digoxin-Grindeks nav piemērots lietošanai bērniem līdz 10 gadu vecumam. Bērniem no 10 gadu vecuma lieto pieaugušo devas proporcionāli ķermeņa masai. SASKAŅOTS ZVA 28-08-2025 Monitorēšana Digoksīna koncentrāciju serumā iespējams noteikt , veicot radioimunoloģisk o testu. Asins paraugs jāpaņem sešas vai vairāk stundas pēc pēdējās lietotās digoksīna devas. Post-hoc analīžu rezultāti liecina, ka pacientiem ar sirds mazspēju optimālā zemākā digoksīna koncentrācija serumā ir 0,5-1,0 ng/ml (0,64-1,28 nmol/l). Digoksīna koncentrāciju serumā var izteikt nanogramos mililitrā (ng/ml) vai nanomolos litrā (nmol/l). Lai ng/ml pārvērstu nmol/l, ng/ml jāsareizina ar 1,28. Digoksīna toksiskums biežāk izpaužas gadījumos, kad tā koncentrācija serumā pārsniedz 2 ng/ml. Taču toksicitātes pazīmes var rasties arī tad, ja digoksīna koncentrācija serumā ir zemāka . Izsverot, vai simptomus izraisījis digoksīns, jāņem vērā šādi svarīgi faktori: pacienta klīniskais stāvoklis, kālija līmenis serumā un vairogdziedzera funkcijas rādītāji. Citi glikozīdi, tostarp digoksīna metabolīti, var ietekmēt pārbaužu rezultātus, un vienmēr jāuzmanās no rādītājiem, kas nešķiet samērojami ar pacienta klīnisko stāvokli. Lietošanas veids Iekšķīgai lietošanai.